videi draudziga celtnieciba

Videi draudzīga celtniecība

Celtniecība ir milzīga un arī ļoti nozīmīga industrija, jo tieši celtniecības industrija nodrošina, ka tiek celtas jaunas mājas un citas ēkas, remontētas un renovētas esošās, un atjaunotas pussagruvušās. Bez celtniecības nebūtu ne arhitektūra, ne mums dzīvesvietas, darbavietas un citas ikdienā nepieciešamās ēkas. Taču mūsdienās arī celtniecībā arvien populārāks paliek termins “videi draudzīgs”, jo arvien biežāk celtniecības industrija īsteno videi draudzīgu celtniecību.

Videi draudzīga jeb tā sauktā “zaļā” celtniecība nozīmē, ka celtniecībā, vienalga vai māju būvē, atjaunošanā vai remontēšanā, tiek izmantoti materiāli, tehnoloģijas, produkti un risinājumi, kuri ir kaut kādā veidā ir videi draudzīgi. Taču tajā pašā laikā par videi draudzīgu celtniecību arī tiek dēvēta celtniecība, kuras norises laikā dažādi materiāli tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk, lai radītu ēkas, kuras pašas par sevi ir energoefektīvas.

Nav vienas konkrētas formulas, kura nosaka, kā īstenot videi draudzīgu celtniecību vai kā uzbūvēt ēku, kura būtu videi draudzīga, jo, kā jau var noprast pēc iepriekš minētā, termins “videi draudzīgs” celtniecības nozarē nozīme vairāk nekā tikai vienu konkrētu celtniecības risinājumu vai paņēmienu. Lai būtu iespējams īstenot videi draudzīgu celtniecību ir jāspēj atrast balanss starp ierasto celtniecību, ēku būvniecību un ilgtspējīgu vidi, kura būtu energoefektīva un nodrošinātu, ka tu un tava māja uz vidi atstāj pēc iespējas mazāku iespaidu.
Viens no risinājumiem, kas uzreiz rada videi daudz draudzīgāku ēku, ir ēkas izolācijai izmantot plastmasu nevis citus tradicionālākus materiālus. Tieši plastmasa, lai cik dīvaini neliktos, celtniecības vajadzībām ne tikai patērē mazāk enerģijas, bet arī izdala ievērojami mazāk tā dēvētās siltumnīcas gāzes, kas uzreiz samazina ēkas ietekmi uz vidi un atmosfēru.

Vēl kāda plaši izmantota videi draudzīga tehnoloģija, kuru arvien vairāk un vairāk izmanto, lai realizētu video draudzīgu ēku celtniecību, ir tā dēvētie vēsie jumti. Šie jumti ir speciāli veidoti, lai no tiem pēc iespējas vairāk tiktu atstarota saules gaisma, taču tajā pašā laikā lai šie jumti arī būtu spējīgi saglabāt pēc iespējas vairāk ēkas siltuma. Ēkas ar šādiem jumtiem ir spējīgas vasarās ietaupīt uz elektrību, kuru patērētu kondicionieri, bet ziemās – maksāt mazāk par siltumu.

latvijas karogs

Būvniecības nozare Latvijā

Būvniecības nozare neapšaubāmi ir milzīga nozare kā arī viena no svarīgākajām nozarēm, jo tieši būvniecības nozare nodrošina, ka arvien tiek celtas jaunas ēkas, kā arī ka mēs varam profesionāli renovēt un remontēt jau esošas ēkas, lai paildzināto to mūžu. Un, tā kā arī Latvijā būvniecības nozare ir visai liela, domāju, ka ir vērts apskatīt to, kāda pašreiz ir situācija Latvijas būvniecības nozarē.

Atskatoties pagātnē, Latvijas būvniecības nozarei ir bijis kā kāpums tā kritums, tādēļ nav iespējams viennozīmīgi teikt, vai Latvijas būvniecības nozare ir ļoti bagāta vai ļoti vāja. Piemēram, laikā no 2000. līdz 2007. gadam Latvijas būvniecības nozare piedzīvoja ievērojamu kāpumu, jo Latvijā arvien attīstījās ekonomika un nostabilizējās finanšu sektors, kas radīja apstākļus, kuros arī būvniecība varēja arvien attīstīties. Nieka 3 gadu laikā no 2004. līdz 2007. gadam Latvijas būvniecības nozare vien izauga par 13 -14 %. Taču līdz ko Latviju skāra ekonomiskā krīze, arī būvniecības nozare piedzīvoja milzu kritumu. Piemēram, jau 2010. gadā ēku būvniecības apjoms Latvijā nokritās par 55,2%, kas ir kritums, no kura dažas nozare arī nespēj atkopties. Taču, tā kā būvniecības nozare ir instrumentāla visās citās nozarēs, tad, līdz ko krīze beidzās un Latvijas ekonomika sāka atkopties, arī būvniecības nozare sāka atkal augt un attīstīties. To jau vien parāda fakts, ka 2011. gadā Latvijā bija reģistrētas jau 954 būvniecības kompānijas, kas ir rekordliels skaits tik nelielai valstij kā Latvija.
Visstraujāk kopš 2011. gada ir augusi tieši dzīvojamo ēku būvniecība, un, lai gan nedzīvojamo māju būvniecības augums bija mazliet mazāks, tieši šo ēku būvniecība līdz šim ir ienesusi būvniecības nozarei vislielākos ienākumus.
Interesanti ir arī paskatīties uz to skaitu, cik būvatļaujas kopā ir izsniegtas, Piemēram, 2014. gada 2. ceturksnī tika izsniegtas 1360 būvatļaujas, kas, lai gan bija par 13 % mazāk nekā šajā pašā laika periodā iepriekšējā gadā, tas nenozīmē, ka par 13% ir samazinājusies arī pati būvniecības industrija. Tieši otrādi. Būvniecības industrija arvien turpina augt un atveseļoties, kur nozīmīgu lomu arī spēlēja daudzie ES fondu projektu pasūtījumi daudzām Latvijas būvniecības firmām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem var novērot, ka ne tikai pati būvniecības nozare aug, bet līdz ar to pieaug arī būvniecības izmaksas. Tā, piemēram, 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzbūvēto ēku apjoms palielinājās par 33,7% un tajā pašā laikā arī būvniecības cenas palielinājās par 8,1%, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas parāda, ka industrija attīstās un noteikti nenīkuļo.

celtnieciba

Kas ir celtniecība?

Izdzirdot vārdu celtniecība mēs visi it kā saprotam, ko šis vārds un termins nozīmē, taču, tā kā celtniecība pēc savas būtības ir ļoti plaša nozare, kura sevī ietver virkni dažādas lietas, es domāju, ka ir vērts noskaidrot to, kas tad īsti ir celtniecība.

Celtniecība visbiežāk tiek definēta kā māju radīšanas un celšanas process, kā arī visa infrastruktūra un pakalpojumi, kuri ir saistīti ar šo celšanu. Visbiežāk katra tipa un funkcijas ēkas celtniecība ievērojami atšķiras, jo, piemēram, dzīvojamā ēka netiks celta tieši tāpat, kā, piemēram, noliktava.

Celtniecības procesam ir raksturīgi, ka tā rezultātā ir nepieciešams īstenot masu produkciju, kas visbiežāk ir jāražo liels daudzums viena un tā paša objekta. Piemēram, mēģini iedomāties cik daudz skrūves, naglas un ķieģeļus ir nepieciešams izmantot vienas daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanai. Atbilde noteikti ir daudz. Tieši tādēļ nereti pie celtniecības industrijas tiek piesaistīta ražošanas industrija, jo šīs divas industrijas viena bez otras nevar eksistēt.
Celtniecības process ir ne tikai ilgs un garš, bet arī bieži ļoti sarežģīts, tādēļ celtniecībā un jo īpaši celtniecības sākumposmos bieži ir iesaistīti ļoti daudz profesionāļi. Celtniecības process visbiežāk sākas ar plānošanu, kurā vispirms tiek radīts ēkas dizains un atrasta vieta, kur ēka tiks būvēta, un pēc tam tiek plānoti paši celtniecības darbi un to izmaksas, meklēti darbinieki, kuri veiks celtniecību, un meklēti ražotāji, kuri celtniecības procesam spēs nodrošināt pietiekami lielu materiālu daudzumu. Celtniecības process beidzas tikai tad, kad sākumā ieplānotā ēka ir uzcelta un nodota tā īpašniekiem tādā stāvoklī, kā celtniecības kompānija ir vienojusies ar ēkas īpašnieku vai dizaineri. Visbiežāk celtniecība beidzas ar ēkas pilnīgu remontu, taču ir arī gadījumi, kad celtniecības beigas ir mājas karkasa un struktūras izveide, un pēc tam tiek piesaistīti citi profesionāļi, kuri var veikt pārējos ar ēkas būvniecību saistītos darbus, piemēram, iekšdarbus, santehnikas darbus un tamlīdzīgi.
Celtniecības procesam un industrijai ļoti būtiska ir loģistika, jo celtniecības procesā ir ne tikai jāsaskaņo visi darbi, darbinieki un materiāli, bet nereti ir arī jāsaskaņo sezonas, kad noritēs celtniecība un citi procesi. Tieši tādēļ celtniecību nevar dēvēt par vienkāršu melnstrādnieku industriju, jo, patiesībā, tā ir viena no komplicētākajām industrijām.